/ / Matemātiskā programmēšana - pareizais veids, kā izdarīt vislabāko lēmumu

Matemātiskā programmēšana ir pareizais veids, kā pieņemt vislabāko lēmumu

Matemātiskā programmēšana nodrošinametožu ieviešana, lai atrastu optimālu risinājumu. Šādu problēmu risinājums ir saistīts ar ekstrmalitātes funkciju izpēti. Matemātiskās programmēšanas metodes ir diezgan izplatītas kibernētikas jomā.

Daudzi uzdevumi parādās iekšāsabiedrībā, bieži vien ir saistīta ar simptomiem, kas balstīti uz apzinātu pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem. Tas bija saskaņā ar nepieciešamību izvēloties iespējamo rīcību, ko izmanto dažādās jomās cilvēka dzīvē, un atrast savu matemātisko programmēšanas uzdevumus.

Tas liecina par sabiedrības attīstības vēsturiierobežots informācijas apjoms vienmēr ir novērsis pareizo lēmumu, un optimālais risinājums galvenokārt ir balstīts uz intuīciju un pieredzi. Nākotnē, palielinoties informācijas apjomam lēmumu pieņemšanā, sāka izmantot tiešos aprēķinus.

Attēls uz mūsdienuuzņēmums, kur plaša produkcijas klāsta dēļ ievades informācijas plūsma ir vienkārši milzīga. Tās apstrāde iespējama tikai ar mūsdienu elektronisko tehnoloģiju izmantošanu. Un, ja jums ir jāizvēlas optimālie risinājumi, izmantojot piedāvātos risinājumus, tad bez elektronikas to nevar izdarīt.

Tāpēc matemātiskā programmēšana iet caur šādiem galvenajiem posmiem.

Pirmajā posmā ir jāaprēķina visi svarīgi faktori un jānosaka to pareizība, ko viņi spēj izpildīt.

Otrais posms ir problēmas modeļa veidošana 2007matemātiskā izteiksme. Citiem vārdiem sakot, tas ir realitātes abstrakcija, kas tiek attēlots, izmantojot matemātiskos simbolus. Matemātiskais modelis spēj noteikt sakarību starp kontroles parametriem un izvēlēto fenomenu. Šajā posmā jāietver tādas pazīmes konstrukcija, kurā katra optimālā vai mazākā vērtība atbilst optimālai situācijai no lēmuma pieņemšanas vietas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto soļu rezultātiem, tiek veidots matemātiskais modelis, kas izmanto noteiktas matemātiskās zināšanas.

Trešais posms ietver pētījumumainīgie lielumi, kuriem ir būtiska ietekme uz mērķa funkciju. Šajā periodā jānodrošina, ka ir zināmas matemātiskās zināšanas, kas palīdzēs risināt problēmas, kas rodas lēmumu pieņemšanas otrajā posmā.

Ceturtais posms ir salīdzinātTrešajā posmā iegūto aprēķinu rezultāti ar modelēto objektu. Citiem vārdiem sakot, šajā posmā ir izveidota modeļa piemērotība modelētajam objektam, lai sasniegtu sākotnējo datu nepieciešamo precizitāti. Lēmumu pieņemšana šajā posmā ir atkarīga no pētījuma rezultāta. Tātad, ja tiek saņemti neapmierinošie salīdzinājuma rezultāti, tiek pilnveidoti ievades dati par modelēto objektu. Ja tas ir nepieciešams, tad problēmas formulēšana tiek veikta ar nākamā jauna matemātiskā modeļa izveidi, norādītās matemātiskās problēmas risinājumu un jaunu rezultātu salīdzinājumu.

Matemātiskā programmēšana ļauj izmantot divus aprēķinu galvenos virzienus:

- determinējošo problēmu risinājums, kas uztver visu sākotnējās informācijas drošību;

- stohastiska programmēšana, kas ļaujatrisināt problēmas, kurās ir nenoteiktības elementi, vai, ja šo problēmu parametri ir izlases veida. Piemēram, ražošanas plānošanu bieži veic apstākļos, kad nepilnīga reālas informācijas parādīšana.

Kopumā, matemātiskās programmēšanas ir sekojošas programmēšanas sekcijas tās struktūras: lineāra, non-lineāra, izliektas un kvadrātiskās.

Lasīt vairāk: