Nodule baktērijas ir simbiotiskie organismi, kas nosaka slāpekli

Nodule baktērijas irmikroorganismi, kas pieder pie Rhizobium ģints (burtiski no grieķu valodas - "dzīvo uz saknēm"). Tos ievada augu sakņu sistēmā un tur dzīvo. Tajā pašā laikā tie nav parazīti, jo arī ne tikai baktērijas, bet arī floras pārstāvis. Šādu savstarpēji izdevīgu organismu eksistenci sauc par simbiozi. Šajā gadījumā augi papildus saņem atmosfēras slāpekli, kas "noķer" mikroorganismus, un pašas baktērijas - ogļhidrātus un minerālvielas. Pastāv uzskats, ka šīs prokariotes nonāk tikai vienas pākšaugu ģimenes pārstāvju saknēs, bet tas tā nav. Ir arī citi augi, kuru saknes kalpo kā biotops mezgliņu prokariotām - piemēram, leļčijam, niedrēm uc

Rhizobium ģints organismiem ir raksturīgaPolimorfisms, tas ir, baktēriju formas ir ļoti dažādas. Šie mikroorganismi var būt pārvietojams un stacionārs, ir forma koks vai nūjiņas, pavedienu, ovāla. Vairumā jauniem prokariotiem ir nūjiņveida, kas, pieaugot vecumam, un mainās sakarā ar uzkrāšanos barības vielu un imobilizācijas. Savā dzīves ciklā organisms iet cauri vairākiem posmiem, kas var tikt vērtēti pēc tā izskatu. Sākotnēji šī forma nūjas, tad tā sauktā "kordu nūjiņas" (ir jostas ar tauku ieslēgumi), un, visbeidzot bakteriod - liela neregulāras formas fiksētā šūnu.

Nodule baktērijas ir specifiskas, tas ir, tās spēj norēķināties tikai iekšā

noteiktas grupas vai augu sugas. Šis īpašums mikroorganismos tika veidots ģenētiski. Svarīga ir arī efektivitāte - spēja uzglabāt atmosfēras slāpekli pietiekamā daudzumā uzņēmēja augu. Šis īpašums nav pastāvīgs un var atšķirties dzīvotņu apstākļos.

Par to, kā nokļūst mezgliņu baktērijassakne, nav vienprātības, bet ir vairākas hipotēzes par to iekļūšanas mehānismu. Piemēram, daži zinātnieki uzskata, ka prokariotiem ieved saknes caur tās audu bojājumu, bet citi saka par iekļūšanu caur spurgaliņām. Ir arī auxin hipotēze - pieņēmums, ka satelītu šūnas, kas palīdz baktērijas, kas ieved sakņu šūnās.

Pati ievadīšana notiek divos posmos: pirmkārt - sakņu spalvu infekcija, tad mezgliņu veidošanās. Fāžu ilgums ir atšķirīgs un atkarīgs no konkrētām augu sugām.

Baktēriju nozīme, kas spēj noteiktslāpeklis ir lielisks lauksaimniecībai, jo šie organismi var palielināt ražu. No šiem mikroorganismiem tiek sagatavots baktēriju mēslojums, ko izmanto pākšaugu sēklu ārstēšanai, kas veicina ātru sakņu infekciju. Dažādas ģimenes tauriņu sugas stādīšanas laikā pat zemās augsnēs neprasa papildu slāpekļa mēslošanu. Tātad, 1 hektārs pākšaugu "darbā" ar mezglu baktērijām gada laikā pārvērš saistītā stāvoklī 100-400 kg slāpekļa.

Tādējādi mezgliņš baktērijas - simbiozes organismi, kas ir ļoti svarīgi ne tikai dzīvē auga, bet arī slāpekļa ciklu dabā.