Kā un kāpēc tika izveidota brīvās tirdzniecības zona Amerikā?

Amerikas Savienotās Valstis vienmēr ir pozicionējušaspati par lielāko valsti ne tikai ekonomiski, bet arī citās nozarēs un dzīves jomās. Turklāt pagājušā gadsimta 80. gadu beigās sāka Padomju Savienības sabrukšana, kas ievērojami nostiprināja valstu stāvokli. Bet šīs problēmas jomā parādījās jauni spēlētāji - apvienojot Eiropu un Āziju, kas izraisīja nepieciešamību veidot ekonomisku bloku Ziemeļamerikā, lai turpmāk aizsargātu savas intereses pasaules mērogā. Optimālais risinājums šajā situācijā bija tādas ekonomiskas savienības veidošana kā Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības zona, kurā ietilpa tieši Amerikas Savienotās Valstis, kā arī Meksika un Kanāda. Bet šo brīvās tirdzniecības zonu tās dalībnieki izskatīja ar dažādiem ieceļošanas mērķiem.

Izglītības mērķi

Protams, organizācijas galvenais mērķis bijavisu iespējamo tirdzniecības šķēršļu likvidēšana tirdzniecības jomā starp partnervalstīm. Jāatzīmē, ka pēc vienošanās stāšanās spēkā no 1994. gada 1. janvāra gandrīz 50% no visiem iepriekš pastāvētiem šķēršļiem tika automātiski atcelti. Tajā pašā laikā citi tirdzniecības ierobežojumi tika atcelti pakāpeniski, praktiski nākamo 14 gadu laikā. Papildus visam, kaut arī ne galvenajam, bet uzdevums, ar kuru saskaras organizācija, bija iebilst pret bijušo nacionālo sociālistisko nometni, kur, starp citu, tika izveidota NVS brīvās tirdzniecības zona.

Iepriekš tekstā organizācijas jēdziens navIr vērts asociēties ar kādu starpvalstu veidošanu ar noteiktu likumdošanas bāzi un noteiktām regulatīvajām struktūrām. Brīvās tirdzniecības zona Amerikā nebija ne jausmas, kas sākotnēji paredzēts, lai izveidotu struktūru, kas līdzīga Eiropas Savienībai (šajā piemērā, var kalpot kā NVS brīvās tirdzniecības zonas), atlikušo mūžu no tikai starpvaldību ekonomisko līgumu, nekas vairāk.

Pabalsti un trūkumi iesaistītajām valstīm

Ņemot vērā to, ka Ziemeļamerikas zonaBrīvā tirdzniecība nesniedz kādu jebkādā šķēršļus tirdzniecībai, amerikāņi varēja iegādāties preces no kaimiņvalstīm bieži vien lētāk nekā iekšzemē ražotas. Šķiet, ka brīvās tirdzniecības zona, kas apdraud gan vietējo ražotāju, bet tas ir praksē izrādījās ne gandrīz tikpat daudz, cik ASV uzņēmumiem ir milzīgs potenciāls pieeja kaimiņvalstu tirgos, kas būtiski palielinātu apgrozījumu, piemēram, ar Meksiku tikai pirmajos četros pastāvēšanas gados, vairāk nekā 2 reizes. Monētas otrā pusē ir divi fakti. Pirmais - ražošana noplūdes, un attiecīgi, un kapitāla Meksikā, jo sākotnēji ir zemāks vides standarti, un, protams, lētāku darbaspēku. Un otrais - emigrantu pieplūdums no vienas Meksikas ar viņu kultūru un tradīcijām, bieži pārkāpjot Amerikas protestantu.

Attiecībā uz meksikāņiem zona ir brīvatirdzniecība nodrošināja viņiem lielisku iespēju ienākt pasaules tirgos, pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu uzticamību un potenciālu. Atkal, pateicoties šiem smags argumentus strauji pieauga ārvalstu investīciju ieplūdums uz valsti, kas bija nozīmīgs impulss ekonomikas attīstībai un palīdzēja atmest ņemot root importa aizstāšana programmu šajos gados.

Ja mēs runājam par Kanādu, mums tas būtu jāatzīmēfakts, ka tai potenciāli ir ekonomiskas iespējas starp ASV un Meksiku. Tādējādi, kanādieši visā laika periodā no līguma centās apvienot to ar Meksiku, lai aizstāvētu savas intereses pret valstīm, kas dažreiz mēģināja ieņemt noteiktus lēmumus, balstoties uz savu jaudu, bet gan pretēji atzinumu citās dalībvalstīs.