Gašparovs Mihails Leonovičs: biogrāfija, grāmatas

Akadēmiķis Gašparovs Mihails Leonovičs, slavensliterārais kritiķis, dzejnieks, filologs, senās literatūras vēsturnieks, sniedza ievērojamu ieguldījumu Krievijas un Eiropas versijas teorijā. Viņa zinātniskais darbs kļuva par reālu laikmetu krievu literārajā kritikā. Mikaila Gasparova senās literatūras tulkojumi joprojām ir viens no labākajiem mūsdienu Krievijas praksē.

Bērnība

Gašparovs Mihails Leonovičs dzimis 1935. gada 13. aprīlīgads Maskavā saprātīgā ģimenē. Viņa māte, Elena Nirnberga, nee Budilova, strādāja žurnālā "Ateists" redaktors, vēlāk viņa aizstāvēja savu doktora disertāciju psiholoģijā un strādāja institūta Psiholoģijas akadēmijas Pedagoģijas zinātņu PSRS. Viņa bija precējusies ar kalnrūpniecības inženieris Leo Gasparov Arsenijevic, dzimtā Kalnu Karabahā. Kad Mihaels bija ļoti jauns, viņi šķīra. Bet īstais tēvs zēna māte bija kolēģis pie žurnāla "ateistu", kas vēlāk strādāja žurnālā "Pie stūres" un apgāda PSRS Academy of Sciences. Tomēr Mikaelyan nekad īsti izplatīt par savu tēvu un visu savu dzīvi teica, ka viņa māte audzināti, un tas bija patiesi. Ar tēvu viņš tikās tikai tad, kad viņš bija pieaugušais.

Izglītība:

Kara laikā Mihails devās uz Maskavas skolu №12, kuru viņš absolvējis 1952. gadā. Jau skolā skaidri parādījās Gasparova humānā orientācija. Tāpēc viņa izvēle pēc filoloģijas fakultātes klasiskās nozares pēc skolas nebija pārsteidzoša. 1957. gadā absolvējis Maskavas Valsts universitātes panākumus. Pēc universitātes Gašparova Mihaila Leonoviča nolēma turpināt studēt zinātni un iecelt maģistrantūrā.

Zinātniskā karjera

Zinātniskās intereses Gasparova - antīkieliteratūra. Mihails Leonovičs labi zināja senās un mūsdienu grieķu valodas, latīņu valodu, viņš bija arī franču, vācu, itāļu valoda. Viņa doktora disertācija (1963) bija veltīta senai daiļradei. Ancient literatūra bija veltīta daudziem viņa darbiem un lekcijām. Kopš 1957. gada viņš 33 gadus strādājis PSRS Zinātņu akadēmijas Pasaules literatūras institūta senās literatūras nozarē.

70. gados parādījās otrā Garsparova mīlestība- versifikācija. No 1971. līdz 1981. gadam viņš piedalījās Tartu-Maskavas semiotiskā skola, kas izstrādāts darbus krievu formālisti bija ieinteresēts matemātiskām un lietišķajā valodniecībā, poētiku. Promocijas darbs Gasparov "Mūsdienu krievu dzejas metrika un ritms" ir kļuvusi par saiti savā dzejas teoriju. 1990. Gasparov Mikaelyan bija galvenais zinātnieks nozarē un stils Krievu institūta Krievijas Zinātņu akadēmijas. Kopš 1990. gada viņš - loceklis Zinātņu akadēmijas PSRS, no 1992. - Akadēmiķis Krievijas Zinātņu akadēmijas. Kopš 1992. gada viņš strādāja RSUH, Augstāko humanitāro pētījumu institūtā. 2002. gadā viņš vadīja nodaļu strukturālās lingvistikas un strukturālo poētikas institūta Krievijas Zinātņu akadēmijas, kas ir stāvoklī, viņš palika līdz pat savai nāvei.

Grāmatas un M. Gasparova darbi

Viņa dzīves laikā filologs publicēja daudzus darbus. Gāzparovs Mihails Leonovičs, kura grāmatas tagad ir klasiskas gan senās literatūras jomā, gan stilistikā, literārajā kritikā, kļuva par vairāku simtu rakstu autoru un vairākām monogrāfijām. Viņa savāktie darbi četros apjomos aptver viņa labos darbus par versifikāciju. Visus viņa darbus var apvienot vairākās lielās grupās: senās literatūras izpēte, darbs pie viduslaiku literatūras un mūsdienu literatūras, raksti un grāmatas par krievu literatūru un mācības par versifikāciju.

Atsevišķa zinātnieka radošuma daļa irpopulārās zinātnes grāmatas par seno kultūru: "Kapitolija vilks", "Izklaidējoša Grieķija". Arī Gasparov bija galvenais redaktors "Mandelštama enciklopēdija", loceklis redkolēģijās šāda slavenā sērijas kā "literatūras pieminekļiem", "Bibliotēka klasiskās literatūras", "zīmju sistēmām studijas", žurnāls "Literatūra", "biļetenā seno vēsturi," vairāki ārvalstu periodisko .

Tulkošanas darbības

Gašparovs bija slavens ar savuseno tekstu tulkojumi. Viņa produktivitāte un virtuozitāte kā tulks bija vienkārši pārsteidzoša. Gasparova tulkojums no senie grieķi Ovidija, Aristotle, Aesop joprojām ir nepārspējams ne tikai precizitātes, bet arī stilistiskās elegances. Savos tulkojumos krievu lasītājs varēja arī lasīt seno dzeju, Cicero, Horace, Diogenes Laertius.

Mācīšana

Daudzus gadus mācījies akadēmiķis Gašparovskas tika izveidots, aktīvi piedaloties Maskavas Valsts universitātes Filozofijas fakultātes Vēstures katedrā un pasaules kultūras teorijā. Literatūras institūtā. M. Gorkija, viņš izlasīja dzejas un krievu dzejas kursus. Šīs lekcijas savāca liels skaits studentu, jo lektors Gasparovs bija iedvesmots un spilgts. Vēlāk dažas no šīm lekcijām tika iekļautas grāmatā "Par versēm".

Savāktie darbi

Gašparova raksti par versifikāciju un krievu valoduDzeja tika savākta četru tiltu izdevumā Selected Works. Pirmais sējums - "Par dzejnieks" - veltīta seno dzeju kā avotu klasiskās literatūras tradīcijas. Otrais sējums - "Par dzejolis" - ir balstīta uz lekciju universitātē, un ir veltīta analīzei darbu krievu dzejnieku, Tsvetaeva, Puškina, FET, Hļebņikovs, Majakovska, krievu avangarda, Brodskis. Gasparova tekstu analīze ir smalks un oriģināls pētījums ar visplašākajiem secinājumiem. Trešais sējums - "Par dzejolis" - ir veltīta teoriju dzejas, stilistikas un poētiku. Tas ceturtais - "Valodniecība dzejolis" - veltīta interpretāciju un analīzes darbu krievu dzejnieku.

Balvas

Gašparovs Mihails Leonovičs par savu darbuatkārtoti saņēma labi apbalvotas balvas. Viņš ir Valsts balvas laureāts (1995), balvu "Apgaismotājs" īpašnieks Malaya Bukerovskaya, balvu A. Bely. 2004. gadā viņiem tika piešķirta akadēmiska balva. A. Puškina publikācijai "Selected Works" 3 apjomā.

Personīgā dzīve

Gasparov M.L. gandrīz piecdesmit gadi bija apprecējusies ar literāro redaktoru Alevtīnu Mikhailovnu Zotovu. Pārim bija meita, Elena, tagad psiholoģijas zinātņu kandidāts, strādājusi PSRS agrorūpniecības kompleksa pirmsskolas izglītības zinātniskajā izpētes institūtā un izvirzīja divus Gasparova mazbērnus.

Pēdējie dzīves gadi

Kopš 1990. gadu beigām akadēmiķis Mihails Gašparovsatver sev jaunu darbības jomu, viņš ir iemīlējis viduslaiku un jauno laikmetu dzejas eksperimentālos tulkojumus. Viņa prezentācijā parādās krievu poēmas L. Ariosto "Frenzied Roland", G. Geima dzejoļi. Un grāmata "Eksperimentālie tulkojumi" kļuva par reālu notikumu literārajā pasaulē.

2005. gada 7. novembris nomira Gašparovs, viņš tika apbedīts ar godu Maskavas kapsētā.

Pat pēc nāves Michael Leonovich platasabiedrība uzzināja par vēl vienu viņa talanta aspektu. Viņa sieva, Alevtina Mihailovna, publicēja vairākas mazas viņa dzejoļu kolekcijas. Gašparovs neuzskatīja sevi par dzejnieku, sakot, ka tā bija tikai viņa reakcija uz lielisko radītāju dzejoli.