Pacifisms ir utopija vai reāla iespēja?
Pacifisms ir pārliecība, ka pasaule irsvētlaimes apoteoze, vispilnīgākā būtība. Šī kultūras un filozofiskā vēsture pieļauj, ka visu var panākt sarunās, kompromisos un koncesijās. Mūsdienās šai strāvai ir divi galvenie aizspriedumi, tomēr, diemžēl, neviens no tiem nav efektīvs.
Kas ir pacifisms?
Pirmajā gadījumā to var izsauktpolitiskais pacifisms ir tautu atbruņošanās, kas nevēlas dzīvot karā. Šajā gadījumā tiek pieņemts, ka katrai valstij, kurā valda pasaules valoda un cilvēki neko nenāk uz cīņas par kaut ko, ir jāatsakās no iespējas saglabāt armiju un munīciju. Tas nozīmē arī visu militāro sagatavošanos un apmācības atcelšanu.
Otrajā gadījumā pacifisms ir drīzākfilozofisko ceļu, kurā karu nosoda visas morāles un cilvēktiesības. Piemēram, tiek sniegti kopsavilkumi, kur norādīts mirušo cilvēku skaits, iznīcinātas ēkas, kurām ir vēsturiska un kultūras nozīme, iznīcināti pieminekļi. Arī pacifisti pievērš uzmanību jebkura kara nežēlīgai dabai, kurai obligāti pievieno asinis, ciešanas un nāvi.
Mūsdienu sabiedrības problēmas
Tomēr ar visiem pasākumiem mūsu pasaule vēl nav sasniegusiharmonijas un līdzsvara stāvokli, kurā būtu iespējams izvairīties no šādām parādībām. Jebkura miera mīlošā valsts, atņemta no savas armijas, kļūs par ēsmu citiem, kuri uzreiz to uzbrūk un sagrauj to, atņemot viņiem reliģiju, tradīcijas un kultūras mantojumu. Savukārt to pašu var teikt par pacifisma otro stereotipu. Ja karš tiek uzskatīts par barbarismu, tad mums automātiski tiek atņemtas tiesības atriebties par viņiem nodarītajiem ievainojumiem un sabojāt, kā arī aizsargāt tos, kuri ir valsts aprūpē.
Pamatojoties uz mūsdienu dzīves līmeni, jūs varatpaziĦot, ka pacifisms ir utopija, ko var panākt vai nu pilnīgi iznīcinot cilvēka jūtas vai pārveidojot visas pasaules cilvēkus par vienotu ticību uz tām pašām tradīcijām un noteikumiem. Neviens nav reāls, jo katrs indivīds aizstāv savas tradīcijas, aizstāvēs savu dzimteni un piemēros tai gan ieročus, gan viņa emocijas un jūtas.
Termina vēsture
Pats definīcija "pacifisms" nāk noangļu vārds "pacific", kas nozīmē "miermīlīgs", "mierīgs". Šis termins radās 20. gadsimtā Anglijā, kad karš pārsniedza pazīstamo sistēmu un ieguva kodolenerģijas raksturu. Aptuveni tajā laikā daudzas valstis parakstīja aktus, kas attiektos uz militāru neitralitāti un aizliegumu uzsākt jebkuru karu.
Tajā pašā laikā tika izveidots pacifisma simbols,apliecinot Lielbritānijas kodolatbruņošanos. Krāsojis viņa angļu mākslinieks Džeralds Holts, pēc kura simbols parādījās visos karogos un karavīru formā, kuri piedalījās gājienā pret atomu karu. Tiek uzskatīts, ka šim simbolam ir senās Indijas saknes. Daudzi cilvēki sajauc viņu ar vienu no burvīgajām rūnām. Tomēr visos gadījumos, kad rodas šis apzīmējums, tas simbolizē klusumu, līdzsvaru un mierinājumu. Tas ir balstīts uz apli - skaitli, kuram nav asu galu un stūru. Viņš ir ideāls un nekādā veidā noregulē personu militārajā režīmā.
