Dīķu veidi. Ciešanas un nodarbošanās ar domu
Mūsdienu krievu valoda irdažādu noteikumu un runas daļu noliktava. Protams, vietējiem iedzīvotājiem nav problēmu, studējot viņus, bet ārzemniekiem dažreiz ir smagi jāstrādā, lai saprastu, kāda ir viena vai otra valoda. Vairumā gadījumu nopietnas grūtības rodas tikai Sakramenta izpētes stadijā. Protams, ne tikai ārvalstu pilsoņi nesaprot, kas tas ir. Daudzi krieviski runātāji diezgan bieži sajaukšanu sajauc, piemēram, ar vārdu īpašībām.
Mēs sākam ar vārdu. Pirmkārt, skolotāji vienmēr saka, ka vārdu sakraments saņēma pagaidu kategorijas. Saskaņā ar krievu valodas noteikumiem dēšs var būt gan pašreizējais, gan pagātnes, bet nekad par nākotni. Dēstu partijas saņēma arī no visspēcīgākā runas daļas - darbības vārda. Nu, atgriežamība.
Tagad pievērsīsimies īpašības vārdam. Šeit viss ir nedaudz vienkāršāks nekā ar darbības vārdu. Spēja atšķirties pēc dzimšanas, numurs tika iegūts no šīs runas daļas. Papildus šīm svarīgākajām īpašībām partiti spēj balstīties uz īpašumtiesību principu.
ParciĦu tipus var noteikt, uzdodot jautājumu. Ja divpadsmitais ir veidots no darbības vārda, kas atbild uz jautājumu "ko darīt?", Tad tam vajadzētu būt saistītam ar nepilnīgu veidu. Perfektas sugas dievkalpojums veidojas no darbības vārda, kas atbild uz jautājumu "ko darīt?". Kā redzat, ar domāšanas veida definīciju problēmas var rasties. Bet jāatceras, ka, piemēram, no nepilnīgā tipa darbības vārdiem ir iespējams veidot tikai pašreizējā un pagātnes laika partijas. Attiecībā uz perfektu, tad no viņa tev būs tikai pagātnes laika sakraments.
Patiesais dievs ir zīmeobjekts, kas radīja pašu darbību. Ja tiek norādīts, ka kāds rīkojas kādam, tad tas ir pasīvais divdabals. Katram no viņiem piederošās piedēkļi ir viņu pašu, par kuru jūs varat noteikt piederību.
Tātad, uz aktīvajām divdabis sufiksiem ir -usch, -yusch, -asch, -yasch un -vsh un -W. Pasīvā divdabis var veidot, jo tādiem sufiksiem kā -em, -im, -nn-, -enn, -M.