Stolypēna reformas būtība un rezultāti agrārās sfērā
Līdz 20. gadsimta sākumam Krievijas impērija kļūst spēcīgākaTehniskā, ekonomiskā un sociālā attīstība atpaliek no Rietumu konkurentiem. Tā sauktā "panāktā" modernizācija, kas sākās XIX gadsimta vidū, nepalīdzēja novērst šo plaisu. Netika gūti vēlamie rezultāti un plaša mēroga reformas 1860. un 70. gados. Valstij vienkārši vajadzēja jaunu
Reformas sākums
Šāds mēģinājums bija nodaļas reformu komplekssPjotras Arkādievicha Stolypina valdība. Pirmkārt, tas attiecas uz pārmaiņām agrārās nozarēs. Gaidīts, ka Stolypēna reformas rezultāti dos spēcīgu impulsu visu svarīgo jomu attīstībai valstī. Viņu galvenais plāns bija izveidot spēcīgu, stabilu, neatkarīgu un uzņēmīgu zemnieku slāni, kas atdzīvinātu preču attiecības un padarītu Krieviju par vēl svarīgāku lauksaimniecības produktu eksportētāju. Stolipina reformas galīgie rezultāti tika uzskatīti par iedvesmas avotu spēcīgu biznesa vadītāju klasē, līdzīgi kā amerikāņu lauksaimnieki. Šim nolūkam valsts
Stolipina agrārās reformas rezultāti
Idejas, bez šaubām, ir nozīmīgas krievu valodāPolitikas vēsture nekad nav tikusi sasniegta loģiski. To īstenošanu vispirms pārtrauca viņa nāve 1911. gadā, un vēlāk beidzot tika atlikta saistībā ar kontinentālo
Pozitīvi Stolipīnas reformas rezultāti agrārās sfērā
Valdības darbības rezultāts bija tas, kakas no zemnieku kopienas tika piešķirts no 10% līdz 20% iedzīvotāju. Pēdējais sāka neatkarīgu vadību. Nākamajos dažos gados veiksmīgie zemnieki sāka atteikties no pusi no maizes, kas parādījās tirgū. Daļēji tika izstrādāti plāni, lai attīstītu Sibīriju, jo reformas laikā pārcēlās vairāk nekā 3 miljoni saimniecību. Rezultātā jaunie reģioni bija iesaistīti preču un tirgus attiecībās. Aramzemes platība ir ievērojami paplašinājusies valstī.
Stolipīnas reformas negatīvie rezultāti
Atsevišķa ciema stratifikācija noteica,ka kopā ar veiksmīgi parādījās un nabadzīgajiem zemniekiem. Pat mājsaimniecības, kas atstāja sabiedrību, joprojām uzturēja ciešas attiecības ar to. Šajā ziņā reforma bija nedroša. Tam arī nebija reālas ietekmes uz lauksaimniecības tehnoloģisko attīstību. Līdz 1911. gadam galvenais krievu zemnieku instruments vēl bija arhaisks arkls.