Emociju jēdziens un funkcija
Kas ir emocijas? Tas ir process, kas atspoguļo subjektīvo vērtējumu, pieredzi un cilvēka attiecībām ar pasauli ap viņiem, uz pašreizējām vai potenciālajiem ārējiem notikumiem un situācijām, uz iekšējo stāvokli organismā, savu rīcību un darbiem. Viss, ko persona dara, piedzīvo, ar ko viņš mijiedarbojas, rada dažādas emocijas.
Senie filozofi ārkārtīgi izturējās pret emocijāmnegatīvi, uzskatot, ka emocionālie uzliesmojumi traucē cilvēkam, iznīcina viņa saprātīgo darbību. Ar tādu attieksmi mūsdienās var saskarties juridiskajā praksē, kurā ietekmes stāvoklis, kas noved pie kontroles zaudēšanas pār darbību nozieguma laikā, tiek uzskatīts par mīkstinošu faktoru. Tomēr emocijām cilvēka kā bioloģiskas sugas evolūcijas attīstībā bija pozitīva loma. Pēc pētnieku domām, cilvēkam ir bagātākā un daudzveidīgākā emocionālā pasaule salīdzinājumā ar citiem dzīvniekiem, tādēļ emocijām ir izšķiroša un ļoti nozīmīga loma viņa izdzīvošanā, attīstībā un uzlabošanā.
Emociju funkcijas
Viena no svarīgākajām emocionālajām funkcijāmpieredze ir motivācijas vai mobilizācijas funkcija, kas stimulē vai nomāc cilvēkus kādas konkrētas darbības veikšanā un izpaužas, pirmkārt, fizioloģiskā līmenī. Atkarībā no situācijas, emocijas tieši vai kontrolē personas darbību.
Emociju funkciju organizēšana piesaista spēkus unuzmanību pievēršot viena veida darbībai, vienlaikus novēršot cita veida īstenošanu un šajā gadījumā rīkojoties kā traucējošs faktors. Piemēram, siltuma kaislību, atsevišķos gadījumos var būt noderīgi, atspējošanas prātu un mobilizēt iekšējos resursus latento fiziskajā cilvēka ķermeni situācijā apdraudēta dzīvību.
Emociju novērtēšanas funkcijas ļauj, pirms tamprāts ieslēgsies, noskaidros pašreizējās situācijas nozīmīgumu, organisma iekšējo stāvokli vai ārējo stimulu, un virzīs uz tālāku apzinātas informācijas apstrādes procesu, kas saņems konkrētu kanālu.
Emociju regulējošās funkcijas psiholoģijāsauc par fiksācijas funkcijām - inhibīciju, mikroelementu veidošanos, pastiprināšanu. Tie ir viens no mehānismiem, kas regulē personas iekšējo darbību, kuras mērķis ir apmierināt noteiktas vajadzības. Jebkura vajadzība rada emocionālu pieredzi, kas uz to var būt, un tā apmierinātības prognoze ir citāda ietekme. Piemēram, bailes var iejaukties īstenošanā īpašās vajadzības un uztraukums, un prieku nelielas panākumi veicina galīgo mērķi. Negatīvu un pozitīvu emociju pieredze, kas saistīta ar panākumiem un neveiksmēm dzīvē, atstāj cilvēka pieredzi nozīmīgu "pakāpienu", kas palīdz līdzīgās situācijās izvēlēties adekvātas uzvedības reakcijas formas.
Loģiski iepludina normālas emociju funkcijasparedzamā funkcija, kas vērsta uz turpmāko darbību motivāciju. Parasti emocijas pārspēj notikumu attīstību un atkarībā no to īpašībām norāda labvēlīgu vai negatīvu rezultātu. Agrāk iegūto emocionālo pieredzi vienmēr izmanto, lai prognozētu nākotni.
Cieši saistītas emociju komunikatīvās funkcijaskas saistīts ar tādu jēdzienu kā empātija - empātija, "ieiešana" citas personas emocionālajā pasaulē, kas veicina saziņu un cilvēku savstarpēju izpratni. Emocionālais stāvoklis bieži ir lipīgs. Ir vērts uzmundrināties, un viņš "inficē" visu grupu ar savu smiekli. Šādas emocionālo stāvokļu īpašības ir iespējamas tikai tādēļ, ka persona spēj saprast un pieņemt citu pieredzi.
Komunikatīvā funkcija emocijas ir ļoti svarīgi zīdaiņa vecumā, kad bērni vēl nav spējīgs runāt, un emocionālā komunikācija - tas ir vienīgais veids, kā tos mijiedarboties ar vidi.
Emociju galvenās funkcijas ir svarīgasregulatori, kas zina apkārtējo pasauli. Tie veicina labāku izpratni par iekšējo stāvokli un ārējiem notikumiem un parādībām, kā arī ļauj cilvēkiem veidot kopīgas darbības.
