Nolikums ir likuma normu ieviešanas veids

Lai likuma normas tiktu iekļautasrealitāte, juridiskā zinātne ir izstrādājusi īpašu normatīvo tiesību normu veidu - nolikumus. Tie ir specializēti dokumenti, kuru mērķis ir ieviest jau pieņemtās likumdošanas normas. Parasti šādas darbības izstrādā un piemēro augstākās valsts institūcijas, kuru kompetencē tās ir noteiktas ar augstāko valsts likumu (Konstitūciju).

Nolīgumu veidi

Valsts konstitūcija dod tiesības publicētnormatīvie un tiesību akti, visas augstākās valsts varas institūcijas. Pamatojoties uz to, pirmā klasifikācija nosaka šādus nolikumu veidus:

1. Parlamenta dokumenti - tie parasti ietver lēmumus, ko pieņēmusi augstākais valsts likumdevējs, piemēram, dekrētu par parlamentāro komisiju;

2 valdības akti - visvairāk sugas. Šī situācija ir saistīta ar faktu, ka valdībai, pamatojoties uz tās konstitucionālo mērķi, ir pienākums praksē ieviest valsts likumus. Valdībai ir tiesības izdot lēmumus un rīkojumus, piemēram, rīkojumu finansēt likuma īstenošanu;

3. Priekšsēdētāja (valsts vadītāja) akti - ir ietverti lielākajā daļā dekrētu. Visizplatītākā dekrētu forma ir paredzēta, lai izsludinātu parlamenta pieņemtos likumus.

4 Ministriju akti - nolikumi, kam raksturīga stingri noteikta orientācija. Izšķiriet rīkojumus, noteikumus, statūtus, instrukcijas, kuras kopumā ir vērstas uz to, lai tiktu pakāpeniski izpildīts likums, kas regulē ministrijas darbību.

Vēl viena kvalifikācijas zīme par nolikumiem ir to teritoriālā ietekme. Tātad, atšķirt:

1. Valsts līmeņa nolikums ir valdības un prezidenta akti, kuru ietekme ir obligāta visā valstī;

2. Vietējo pašvaldību nolikums - viņu darbība stingri atrodas administratīvās vienības teritorijā.

Trešā kvalifikācijas iezīme irtā iedarbība laikā ir šāda: neierobežots (noteikts uz nenoteiktu laiku) un steidzams (zaudē spēku ar brīdī, kas norādīts pašā tiesību aktā). Pēdējā nozīmīgā kvalifikācijas zīme ir personu grupa, kuras rīcība paredzēta:

1. visā valstī - attiecas uz visiem pilsoņiem un personām, kas dzīvo valsts teritorijā;

2. vērsta uz noteiktu teritoriālo apgabalu;

3. grupa - regulē stingri noteiktas personu grupas darbības jomu.

Nobeiguma likumu funkcijas un pazīmes

Atrodoties normatīvo aktu daļā,statūtiem ir sava precīzi definēta struktūra. Viņu saturam jāiekļauj šādi raksturojumi: valsts pārvaldes iestādes nosaukums, kas izdevusi aktu, likuma nosaukums, saskaņā ar kuru akts tika izdots, akta struktūra, akta spēkā esamība. Turklāt nolikuma galvenā iezīme ir tā, ka tai nevajadzētu būt pretrunā ar likumu, kura izpilde tā ir izveidota, un Konstitūciju.

Kā zināms, likumi ir īpašsnormatīvie tiesību akti, kuru mērķis ir reglamentēt noteiktu veidu attiecības. Likums sniedz norādījumus par to, kā rīkoties stingri definētā dzīves situācijā. Savukārt pakārtotajiem aktiem ir plašākas funkcijas. Tātad tiek izcelti šādi akti:

1. nodrošināt likuma stāšanos spēkā. Šādi akti ietver valsts vadītāja dekrētus par likuma izsludināšanu;

2. nodrošināt likuma īstenošanu valsts teritorijā. Šī funkcija ir raksturīgāka valdības un ministrijas lēmumiem;

3. detalizēti apraksta likuma īstenošanu kādas valsts daļas teritorijā vai noteiktai personu kategorijai.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, var teikt,šie nolikumi ir speciāli normatīvie akti, ko izdevušas divas valsts varas institūcijas tiesību normu ieviešanai valsts priekšmetu darbībā.