Likums mūsdienu civilizācijas sociālo normu sistēmā
Mūsdienu pasaule ir labaattīstīta civilizācija, kas, neskatoties uz vairākām sarežģītībām un problēmām, joprojām spēja pārvarēt daudzus negatīvos faktorus tās attīstībā un pāriet uz demokrātisko attiecību stadiju, kā arī pieņemt personu kā indivīdu ar savām tiesībām un pienākumiem. To var uzskatīt par mūsu civilizācijas galveno sasniegumu, kurā likuma princips ir visu sociālo attiecību notikumu un parādību priekšgalā gan starp indivīdiem, gan starp valstīm. Tāpēc tiesības sociālajās normās ir līderpozīcijas, uz kurām balstās modernās attiecības.
Jebkura sabiedrība ir virknedažas sociālas un starppersoniskas attiecības, kuras kopumā veido veselu sajūtu sociālai dabas sarežģītai saiknei. Tas ir tāpēc, ka cilvēku grupa kļūst par konkrētu sabiedrību. Jāatzīmē, ka komunikācija ir galvenais princips, ar kura palīdzību ikviens eksistē. Tas ir tas, kas ļauj iepazīt cilvēkus par otru, sniedzot maksimālu informāciju un veidojot savu attieksmi pret šo vai šo personu. Ir arī svarīgi atcerēties, ka cilvēka emocionālā sfēra nopietni ietekmē viņa uzvedību un viņa attiecības ar sabiedrības cilvēkiem. Tāpēc cilvēces kultūras un civilizācijas attīstības rezultātā tika izveidoti noteikti sabiedrības uzvedības noteikumi, kas šodien ir ieguvuši zināmas normas un sociālās attieksmes. Lai aizsargātu gan sabiedrības, gan atsevišķas personas intereses, tika radīts tik svarīgs jēdziens kā likums. Sociālo normu sistēmā tiesiskās attiecības ir vissvarīgākās, jo tās nosaka iespēju veikt ekonomiskās, juridiskās, politiskās un citas darbības.
Tomēr papildus sociālajām normām ir arītehniskās normas, kas ir noteikumi par cilvēku mijiedarbību ar instrumentiem, iekārtām, instrumentiem un citiem modernās pasaules sasniegumiem. Tiesību normas un sociālās un tehniskās normas ir cieši saistītas ar sevi, jo mūsdienās tehniskos standartus var pielīdzināt medicīniskām, fizioloģiskām, sanitārām un higiēnas, matemātikas, inženiertehniskām un citām normām, kurām ir arī juridisks statuss un kas tiek formalizētas. Piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir noteikta Sabiedrības veselības likumā, kas skaidri nosaka medicīnas darbinieku tiesības un pienākumus attiecībā uz slimu cilvēku ārstēšanu, un katram pacientam ir tiesības saņemt kvalitatīvu medicīnisko aprūpi. Tādējādi var redzēt, ka sociālo normu sistēmas likums ir galvenais faktors, kas nosaka konkrētu darbinieku konkrētu darbību īstenošanas iespēju.
Jāatzīmē arī, ka tiesības sadarbotiesun ar citām normām, ieskaitot gan sociālos, gan morālos un reliģiskos aspektus. Tiesību un citas sociālās normas ir savstarpēji saistītas kā galvenais jebkuras valsts tiesību akts - Konstitūcija, kas ir saistīta ar citiem normatīvajiem aktiem un nolikumiem. Tas nozīmē, ka neviena sociālā norma nevar būt pret spēkā esošajiem likumiem, jo citādi to uzskatīs par nelikumīgu. Tas novērš vardarbību un nežēlību, kas varētu pastāvēt noteiktās ekstrēmistu sabiedrībās, fanātiskajos reliģiskajos aprindās utt.
Ir mūsdienu likums sociālajās normāspamatojoties uz stingru juridisko pamatu, kura pamatā ir savstarpējas cieņas un katras personas tiesību ievērošanas principi. Šis princips ļauj jebkurā situācijā veikt konstruktīvu dialogu starp visiem sociālā procesa subjektiem un panākt noteiktu rezultātu.
