Prokurora piedalīšanās civilprocesā
Prokurora piedalīšanās civilprocesāko paredz procesuālie tiesību akti un citi federālās nozīmes tiesību akti. Minētā amatpersona var vērsties tiesā vai iesaistīties jebkurā posmā. Prokurora piedalīšanās civillietā notiek, ja šis apstāklis prasa civiltiesību aizsardzību. Šīs amatpersonas pilnvaras ir noteiktas attiecīgajos tiesību aktos.
Prokurora piedalīšanās civilprocesānodrošina personas tiesības iesniegt prasību tiesā, kas saistīta ar prasību aizsargāt valsts intereses, tiesības, brīvības, nenoteiktas aprindas, pilsoņus, priekšmetus, pašvaldību formas. Pieteikumu pilsoņa tiesību, brīvību un interešu aizsardzībai var iesniegt, ja pats pilsonis nevar iesniegt pieteikumu tiesā par veselības iemesliem, darbnespēju, vecumu un citiem pamatotiem iemesliem.
Prokurora piedalīšanās civilprocesāparedz, ka viņiem tiek sniegti secinājumi par atjaunošanu darbā, kompensāciju par veselībai vai dzīvībai nodarītajiem zaudējumiem, izlikšanu, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos. Ja ierēdnis netiek paziņots par lietas vietu un laiku, tas netiek uzskatīts par šķērsli lietas izskatīšanai.
Saskaņā ar jaunā ĶKP noteikumiem prokurorstiesības piedalīties lietu izskatīšanā atzinumu sniegšanai tiek piešķirtas tikai nenozīmīgos gadījumos, kas ir noteikti Kodeksā un federālajos likumos. Tajā pašā laikā agrāk likums atļauj amatpersonu ierasties jebkurā tiesvedībā jebkurā stadijā. Pašreizējie noteikumi izslēdz iespēju iesaistīt prokuroru tiesu iniciatīvas lietu izskatīšanā. Jāatzīmē, ka tas iepriekš tika izmantots gadījumā, kad lieta bija noteikta sarežģītība vai steidzamība. Tas ir izslēgts no spēkā esošā likuma un prokuratūras tiesībām piedalīties lietā pēc savas iniciatīvas. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad jau uzsāktā lieta attiecas uz minēto amatpersonu pašiem pilsoņiem, bet viņi neuzticas konkrētai tiesai, lai pārskatītu viņu lietu.
Tāpēc galvenie prokurora līdzdalības veidi civilprocesā tiek uzsākti tiesvedībā likumā paredzētajos un tiesvedības uzsākšanas gadījumos.
Lietas ierosināšana tiek veikta:
1. Prasījuma iesniegšana pirmajā instancē.
2. Iesnieguma iesniegšana otrajai instancei.
3. Iesnieguma iesniegšana par spēkā stājušos tiesas definīciju un lēmumu pārskatīšanu. Tad pieteikuma iesniegšana tiek iesniegta uzraudzības iestādei.
Kad lieta tiek atvērta, prokurors iesniedz tiesā prasībuatbilstību likuma vispārējām prasībām. Ierēdnis tajā pašā laikā bauda visas tiesības un tam ir visi prasītāja pienākumi, kā tas noteikts Kodeksā. Izņēmums ir tiesības slēgt miera līgumus un pienākumu segt tiesas izdevumus.
Prokurora pienākums ir uzturēt kārtībuapelāciju tiesā, kas izveidota ar likumu. Amatpersona, ir arī nepieciešams, lai atbildētu uz tiesas pieļaujamā kļūda. Nepamatotas un nelikumīgas lēmums (spriedums) par izskatāmo gadījumu var pārsūdzēt atbilstošā kārtībā. Apelācijas sūdzību par prokurora pret lēmumiem, kas vēl nav stājušies spēkā. Tas attiecas uz lēmumiem par visām tiesām, izņemot pasaulē. Miertiesnesis tiesas lēmumu var pārsūdzēt apelācijas, kas radīja iesniegšanas apelāciju. Gadījumā, ja nav termiņu iesniegšanas protesta ar labu iemesla dēļ, ierēdnis ir tiesīgs pieteikties uz iestādei, kas izdevusi lēmumu vai, ar pieteikumu par atbrīvojumu, norādot iemeslu uzņemšanas.
